Tajā vietā, kur tagad atrodas Plateļi, kādreiz nebija nekāda ezera – tikai siena pļavas. Vienu vasaru no kaut kurienes uzradās melna cūciņa. Un, sāka gareniski rakņāt tās pļavas, it kā robežlīnijas zīmēdama! Trīs nedēļas rakņāja, līdz apgāja apkārt visai ieplakai, atgriezās sākuma vietā un nozuda. Pēkšņi atslīdēja vismelnākie mākoņi un draudīgi pārlaidās pār pļavām – cilvēki knapi paspēja sienu aizvest. Trešajā dienā mākoņi nolaidās vēl zemāk, sāka zibeņot un gāzt lietus. Viens sievišķis žemaišu mēlē nobrīnījās: “Kāp platē lėij! Kāp platē lėij!” (“Cik plaši līst”). Tikko izteikusi tos vārdus, lietus sācis gāzt vēl stiprāk, bet mākoņi tik šalkdami pilnībā nolaidušies ielejā. Tā uzradies Plateļu ezers, netīši sievišķa vārdiem piesaukts (“platē lėij” skan līdzīgi kā Plateļi).
Tas ir sens notikums… No tiem laikiem daudz kas mainījies, bet Plateļu ezers ir saglabājies – lielākais un dziļākais visā Žemaitijā. Ezeru grezno 7 salas, bet Pils salas pazemē, pēc leģendām, slēpjas apburti dārgumi, kurus sargā gari. Kopš XV gs. Pils salā tiešām atradusies pils, kura piederējusi Lietuvas diženajiem muižkungiem. No salas uz Šventarkalna (Šventorkalnio) pussalu, kur tajā laikā bijuši apmetušies pirmie Plateļu iedzīvotāji, vedis 280 m garš tilts, kuru balsti (poliai) saglabājušies līdz šai dienai. XVI gs. pils zaudēja aizsardzības nozīmi un nonīka.
Vēstures avotos Plateļi tiek minēti no XV gs. Tajos laikos Plateļu muiža, apdzīvotā vieta un baznīca atradās citā vietā – Šventurkalna pussalā. Uz tagadējo vietu pārcēlās XVII gs. beigās. Līdz XVIII gs. beigām muižas saimniecība bija valsts LLK īpašums, vēlāk, gandrīz pusotru simtgadi (līdz 1940. g.) piederēja franču grāfu Šuazel-Gufje dzimtai. XIX gs. Plateļu muižā dzīvoja pirmā rakstniece-sieviete, vēsturiskajā Lietuvā rakstījusi franču valodā – Sofija Tīzenhauzaite de Šuazel-Gufje. Tā ir tā pati grāfiene, kura personīgi pazina arī Francijas imperatoru Napoleonu un Krievijas imperatoru Aleksandru Pirmo.
Plateļu muižas saimniecība, kas saglabājusies ar XIXI – XX gs. ēkām (rija, darbnīca, zirgaudzētava, klēts, pagrabs) un parkiem, ir valsts aizsargāts kultūras vērtību komplekss. Muižas koka ēkas sadega II pasaules kara laikā. Daļa ēku ir restaurētas un pielāgotas sabiedrības vajadzībām. Bijušajā muižas zirgaudzētavā ierīkota Meteņu ekspozīcija, muižas klētī – Žemaitijas nacionālā parka ekspozīcija un izstāžu zāle, pagrabā – amatu centrs, rijā – kultūras nams.
Plateļu muižas parkā augošais Raganas osis – resnākais osis Lietuvā (stumbra apmērs – 7,2 m). Par šo dabas mantojuma objektu iespējams dzirdēt visdažādākos stāstus. Pēc viena nostāsta, velns saglauda četrus ošus un tie saauga vienā stumbrā. Tiek stāstīts arī citādāk: ka sieviete apsējusi ar lakatiņu trīs noburtus kokus, uz kura nav tupušies putni. Tie koki saauguši, bet lakatiņa mezgla zīme redzama līdz šim. Trešais nostāsts liecina, ka oša stumbrā esot iestrēdzis maizes klaips, kad ragana, to atņēmusi meitenei, iemetusies osī gaiļiem iedziedoties. To koku cilvēki arī nodēvējuši par Raganas osi.
2008. g. Eiropas Komisijas veiktajā projektā “Eiropas tūrisma piesaistes vieta” (European Destinations of Excellence – EDEN) Plateļiem piešķirts “Pievilcīgākās Lietuvas tūrisma vietas, kas ceļ godā nemateriālo mantojumu” vārds.
